Latvijā
Vēsture

1928. gada 10. jūlijā. 36 tūkstoši skolā negājēju 16


Mērdzenes pamatskolas audzēkņi klausās radio 1926. gadā
Mērdzenes pamatskolas audzēkņi klausās radio 1926. gadā
Mērdzenes pamatskolas audzēkņi klausās radio 1926. gadā

Pirms 90 gadiem Latvijas Izglītības ministrija presē publicēja ziņas, saskaņā ar kurām valstī 36 070 bērnu obligātajā skolas vecumā, tas ir, 8 – 13 gadus veci, neapmeklē skolu. 17 192 nebija bijuši skolā ne dienas, bet 355 pamatskolā bija pabijuši vienu ziemu. Avīzes norādīja, ka “liels procents arī krīt uz defektīvo bērnu rēķina”. Pārsvarā skolā negājēju vecāki situāciju attaisnoja ar savu nabadzību, bet vairāk nekā 7000 norādīja, ka nelaiž bērnus mācīties attāluma līdz mācību iestādei dēļ. Piemēram, Bauskas apriņķī skolu neapmeklēja 33% bērnu, tostarp Taurkalnes pagastā tādu bija 103. Apriņķa pārvalde situācijā vainoja pagasta valdes, kas “pārāk pavirši vai pat nemaz nesastāda reģistrācijas sarakstus. Kopējais skolā gāju skaits tajā pašā laikā sasniedza 157 tūkstošus bērnu. Turpmākajos gados situācija uzlabojās, taču tā joprojām bija problēma. Vēl 1934. gadā Ārlavas pagastā Kurzemē skolā negāja 80 jeb 13% bērnu. Rīgā 1933. gadā skolā negāja 1725 jeb 3,7% potenciālo skolēnu. Jāatzīmē, ka tad starp skolā negājējiem retums bija bērni, kas nekad nebūtu pārkāpuši mācību iestādes slieksni – bija runa par bērniem, kas mācījās pamatskolā ar pārtraukumiem vai neturpināja mācīšanos, “stādamies darba dzīvē”. Tādēļ arī vislielāko skolā negājēju īpatsvaru varēja vērot 14 – 15 gadus vecu pusaudžu grupā.

LA.lv