Skats no Dzegužkalna 20. gs. sākumā.
Skats no Dzegužkalna 20. gs. sākumā.
Skats no Dzegužkalna 20. gs. sākumā.

1928. gada 23. jūlijā. Posta aina Dzegužkalna kapos 1

Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēsta: “Rīgā slēgti līķu apbedīšanai kapi Katoļu ielā pie katoļu baznīcas un Dzegužkalnā – pie autotanku pulka kazarmām. No pirmiem vairs nav palicis ne vēsts; viņu vietā ierīkots skaists dārzs, bet otros, kuros jau vairāki gadi kā aizliegts apbedīt, tomēr kapu īpatnējais izskats nav iznīcis. Sēta, vārti un kapliča nopostīta, kapu kopiņas ar zāli un vītolu krūmiem apaugušas, bet marmora un čuguna krusti vēl stāv. Dažiem krustiem nolauzti gali, daži izlauzti no pamatiem, dzelzs sētas pa daļai izlauztas un nozagtas. Kapu īpašnieki, domājams, jau sen nav pie dzīviem. Viņu kopas aizmirstas un nolaistas, tikai kapu sargs neatlaidīgi cīnās ar kapu apzadzējiem un huligāniem, kuri naktīs bieži mēģina nozagt krustus un dzelzs sētas. Pa retam ierodas veci sirmgalvji, uzdodamies par kapu īpašniekiem un pēc skaidra pierādījuma krustus un sētiņas saņem. Sargs stāsta, ka esot ne vien kapu, bet arī Dzegužparka sargs. Daudz vieglāk esot sargāt parku, nekā mirušo kapus. Vakarā parkā iestājas klusums, bet kapos kā vasarā tā arī ziemā caurām naktīm blandās dažādi bezpajumtnieki”.

Reklāma
Reklāma