Pasaulē
Vēsture

1928. gada 27. augustā. Atteikšanās no kara kā politikas instrumenta 16


Keloga–Briāna pakta parakstīšana.
Keloga–Briāna pakta parakstīšana.
Keloga–Briāna pakta parakstīšana.

Pirms 90 gadiem Vācija, Francija un ASV Parīzē parakstīja tā saukto Keloga–Briāna paktu jeb oficiāli – “Vispārējo līgumu par atteikšanos no kara kā nacionālās politikas līdzekļa”. Līgumam deva tā rosinātāju, ASV valsts sekretāra Frenka Keloga un Francijas ārlietu ministra Aristida Briāna vārdus. No morāles viedokļa pakts bija nozīmīgs solis Eiropas kolektīvās drošības sistēmas radīšanā pirms Otrā pasaules kara. Tas pauda principus, kas vēlāk iegūla ANO hartas pamatā un daudzu starptautisko līgumu formulējumos. Proti, ka valstīm jāatsakās no kara kā nacionālās politikas līdzekļa un visi konflikti jāatrisina diplomātiskā, sarunu ceļā, bet agresors visām līgumu parakstījušajām valstīm jāapvalda kopā. Keloga–Briāna paktam ir pievienojušās 63 valstis, tostarp arī Latvija, un tas joprojām ir spēkā. Kritiķi norāda, ka pakts bija pārāk ideālistisks, bez mehānisma, kā rīkoties, ja kāds šo vienošanos pārkāpj. Tajā brīdī tas nesasniedza mērķi un nespēja apturēt ne Vācijas bruņošanos, ne karu vispār. Turklāt iezīmējās tendence, ka valstis uzsāka karus, oficiāli tos nepiesakot, tādējādi juridiski it kā izvairīdamās no sekām, kādas būtu kara pieteikšanai. Tā rīkojās, piemēram, Itālija, iebrūkot 1935. gadā Abesīnijā vai PSRS uzbrūkot Somijai 1939. gadā. Tajā pašā laikā Keloga–Briāna pakta pārkāpums kļuva par vienu no balstiem apsūdzībās pret nacistisko Vāciju un Japānu Otrā pasaules kara izraisīšanā, attiecīgi Nirnbergas un Tokijas tribunālos.

LA.lv