Pirms 90 gadiem Amsterdamā atklāja IX vasaras olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi Latvijas komandā startēja sievietes – tāllēcēja Zinaīda Liepiņa un diska metēja Elfrīda Karlsone.

Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Lasīt citas ziņas

Tā bija arī pirmā reize olimpiskās kustības vēsturē, kad dāmas drīkstēja piedalīties vieglatlētikas disciplīnās. No nepilniem 3000 dalībniekiem 288 bija sievietes.

Latvijas olimpisko delegāciju Amsterdamā pārstāvēja pārdesmit sportistu un funkcionāru, kas izbrauca no Rīgas ar vilcienu jau 23. jūlijā. Tika pārstāvēti vieglatlēti, smagatlēti, riteņbraucēji un burātāji.

Plāno ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

Lukašenko draudējis savu oponentu radiniekiem

Kokteilis

Gaidāmas pārmaiņas finanšu jautājumos! Horoskopi 26. aprīlim

Cerības bija lielas, taču panākumi gauži vāji. Augstākais sasniegums piederēja svarcēlājam Kārlim Leilandam – 4. vieta trīscīņā, tas ir, spiešanā, raušanā un grūšanā. Tomēr preses un sabiedrības acīs šo panākumu mazināja apstāklis, ka tāds pats rezultāts bija vēl trim sportistiem.

Vilšanās Amsterdamas olimpiādē izvērtās tik liela, ka avīzēs parādījās komentāri, ka valsts finansējums sportistiem, lai tie tiktu uz sacensībām, bijusi “zemē nosviesta nauda”.

Turklāt delegācija bijusi pārāk liela, kaut iepriekš jau varēts prognozēt, ka tā “izkritīs cauri”. Tad jau labāk būtu sūtījuši divus trīs sportistus, bet lai tie gūtu “kaut niecīgus panākumus”!

Jāatzīmē, ka globāli Amsterdamas olimpiskās spēles bija tās, kurās iedibināja tradīciju, ka atklāšanas ceremonijā pirmā iesoļo Grieķijas delegācija, bet mājinieki nāk pēdējie.

• olimpiskās spēles