Pasaulē
Vēsture

1928. gada 28. septembrī. Antibiotiku ēras sākums0


Aleksandrs Flemings (1881 – 1955).
Aleksandrs Flemings (1881 – 1955).
Aleksandrs Flemings (1881 – 1955).

Pirms 90 gadiem britu bakteriologs Aleksandrs Flemings, kurš savā laboratorijā strādāja pie jauniem līdzekļiem infekciju un dažādu iekaisumu novēršanai cilvēka organismā, ievēroja, ka laboratorijas trauciņos, kur uz stafilokoku baktēriju kultūras barotnes parādījusies pelējuma sēne “penicillium notatum”, šī baktēriju kultūra iznīkst.

Flemings mirklī vēl nesaprata, ka gadījuma pēc spēris pirmo soli penicilīna atklāšanas virzienā, taču no zinātnes vēstures viedokļa miljoniem dzīvību izglābušo antibiotiku ēra bija sākusies.

Zinātnieks izdarīja pareizu secinājumu, ka konkrētā pelējuma sēne izdala kādu ķīmisku vielu, kas kavē baktēriju augšanu. Flemingam izdevās šo vielu izdalīt, un viņš deva tai vārdu “penicilīns”. 1929. gadā bakteriologs publicēja savu pētījumu, taču tas neguva lielu ievērību, jo ar penicilīna izdalīšanu un noturīguma nodrošināšanu organismā vēl bija pārāk daudz problēmu.

Saistītie raksti

Arī pareizas pielietošanas ceļu atrašana nesekmējās uzreiz, jo sākumā penicilīnu mēģināja izmantot ārēji, uzklājot to uz brūcēm, kas nedeva gaidīto efektu. Tāpat grūts uzdevums bija masveidīgas penicilīna ražošanas tehnoloģiju izstrāde. Ar to tikt galā izdevās vien Otrā pasaules kara gados.

1945. gadā Flemings un viņa kolēģi Hovards Florī un Ernsts Boriss Čeins par savu veikumu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Penicilīna atklāšanas dēļ Aleksandru Flemingu ierindo 20. gadsimta 100 cilvēcei nozīmīgāko personu vidū.

LA.lv