Latvijā
Vēsture

1928. gada 29. aprīlī. Laivu sadursme Rīgas kanālā 16

Laivotāji kanālā 30. gados

Pirms 90 gadiem arī šī diena bija svētdiena un siltās nedēļas nogales dēļ atpūtnieku pārpilni bija ne vien Jūrmalas vilcieni, bet arī Rīgas pilsētas kanāls, ko piepildīja izīrējamas laivas.

“Jaunākās Ziņas” par situāciju dienu vēlāk atzīmēja, ka laivu braucēji “ar savu pārgalvību un draiskulību apdraud ne vien savu, bet arī citu braucēju drošību”.

“Aiz laiviņu lielā skaita sadursmes viņu starpā palikušas nenovēršamas, kas sevišķi bīstami tumsā, jo vizināšanās notiek līdz agram rītam,” tā laikraksts.

Satraukumu bija izsaucis incidents naktī uz svētdienu, kad tumsā vizinoties sadūrās divas laivas. Vienā “kopā ar dažām pazīstamām jaunavām” īrās divi Rīgas namsaimnieku dēli, otrā kāds tirgotājs ar savu simpātiju: “Sadursmē jaunavas sacēlušas paniku, kurā pie Kronvalda bulvāra abas laivas apgāzušās un jaunieši sakrituši ūdenī.

Saistītie raksti

Nelaime notikusi seklā vietā un saslapinātie “ziedoņa bērni” izbriduši saslapušām drēbēm un apaviem.” Pēc šī starpgadījuma tika pacelts jautājums par vizināšanās atļaušanu Rīgas kanālā tikai līdz tumsai.

Neviens laivu atpūtnieku noslīkšanas gadījums gan, vismaz līdz 30. gadu beigām, netika piedzīvots. Navigācija Rīgas kanālā 20. – 30. gados tradicionāli sākās aprīļa beigās, iestājoties siltākam laikam, kad īpašnieki no apkaimes saveda piestātnēs laivas.

Kanāls skaitījās atpūtas vieta ne pārāk turīgu ģimeņu atvasēm, kuras nevar atļauties biežus izbraukumus pie jūras. Laivu īre stundā maksāja ap 80 santīmu.

Pilsētas ārsti gan vēl pirms Pirmā pasaules kara kurnēja pret šādu vizināšanos, jo kanāls jau tad bija piesērējis un tā ūdeņi kļuvuši netīri.

LA.lv