Tango dejotāji 20. gados.
Tango dejotāji 20. gados.
Arhīva foto

1928. gada 3. janvārī. Karš pret “modernajām dejām” 0

Pirms 90 gadiem “Jaunākajās Ziņās”: “Valdības iestādēs ienākušas daudzas sūdzības, ka dažos moderno deju kursos notiek neglītas lietas: piedauzīgs flirts, žūpošana, neķītras kustības dejās un tamlīdzīgi. Sūdzības pārbaudot, tās izrādījušās par dibinātām. Konstatēts, ka daļa dejas kursu tiešām nestāv sava uzdevuma augstumos, bet izvēršoties vietās, kur salasās morāliski pagrimuši ļaudis un pavedina neceļos jaunatni. (..) Ievedīs stingru kontroli, lai šīs iestādes neapmeklētu skolnieki un nepilngadīgi jaunieši bez vecāku, respektīvi skolas priekšniecības atļaujas. Policija sekos, lai dejas mācību pasniegtu tikai personas, kam Izglītības ministrija devusi atļauju.” Runa bija par Izglītības ministrijas izstrādātajiem, bet neapstiprinātajiem noteikumiem plastiskās ritmikas un deju skolām, kas paredzēja skolēniem aizliegt apmeklēt moderno deju kursus. Par modernajām dejām, tautā runājot “šīberēšanu”, tolaik sauca fokstrotu, tango un citas modes dejas. Latvijā tās ienāca 20. gadu sākumā un tūdaļ izpelnījās niknu konservatīvākās iedzīvotāju daļas nosodījumu kā tādas, kas “samaitā jaunatni”, ir piedauzīgas, “nedaiļas”, esot “berzēšanās kā nārstā”. Strīdi un diskusijas nerima visu 20. gadu gaitā, talkā aicinot kā policiju, tā valdību. Tomēr, kā atzīmējusi vēsturniece Ineta Lipša, nav liecību, ka policija tamdēļ būtu slēgusi kādu deju sarīkojumu. Arī ierobežojošus likumus neviens neizdeva. Deju aizstāvji argumentēja, ka daļai sabiedrības par tām izveidojies aplams priekšstats kā par “erotisku mīcīšanos”. Īstenībā modernās dejas esot tādas pašas kā jebkuras citas, turklāt “veicina uzmanību, atjautību, ritmisko izjūtu un atpūtu”.

Reklāma
Reklāma