Latvijā
Vēsture

1928. gada 4. septembrī. Ūdens problēmas Valmierā 16

Gauja un Valmiera 20. gados.

Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Valmierā katru gadu nenovēršami atkārtojas tīfs. Cēloņa noskaidrošanai pilsētas dome ievēlēja komisiju, kas izpētījusi Valmieras dzeramo ūdeni un pārtikas preču veikalu sanitāros apstākļus. Vakardienas pilsētas domes sēdē komisija ziņoja, ka tīfa slimības dīgļi meklējami Valmieras dzeramā ūdenī. Tāpēc nepieciešami jāizlabo un jāpapildina dzeramā ūdens filtrēšanas un piegādāšanas ietaises, kā arī jāpastiprina sanitārā uzraudzība pārtikas preču veikalos, kur vairākos gadījumos sastapta lielāka netīrība.” Tīfs Valmieru pat 20. gados apciemoja teju ikkatru vasaru. Kvalitatīvs dzeramais ūdens tolaik bija problēma daudzās Latvijas apdzīvotās vietās, bet Valmieras gadījumā 20. gadsimta sākumā sarežģījumus radīja apstāklis, ka 19. gadsimta beigās ierīkotā sūkņu stacija ūdeni pilsētas ūdensvadam ņēma no Gaujas. Upe ap pilsētu met līkumu un dzīves realitāte bija tāda, ka augšpus straumei Gaujā ieplūda pilsētas netīrumi, savukārt lejpusē, aiz līkuma, tika sūknēts un smelts ūdens dzeršanai. Speciālisti aizrādīja – kamēr saglabāsies tāds “burvju riņķis”, no tīfa vaļā tikt neizdosies. Parastās akas bieži atradās atejas vietu un staļļu tuvumā un neatbilda sanitārajām prasībām. Problēmas ar dzeramo ūdeni Valmierā atrisināja, līdz 1938. gadam izurbjot sešas artēziskās akas.

LA.lv