Latvijā
Vēsture

1929. gada 23. aprīlī. Rīga plūdos0


Applūdusī Kundziņsala.
Applūdusī Kundziņsala.
Applūdusī Kundziņsala.

Pirms 90 gadiem ūdens līmenis Daugavā pie Rīgas cēlās par 2,75 metriem virs normas un pilsēta nonāca plūdu briesmās. Tam par iemeslu bija ledus sastrēgums, kas iepriekšējā dienā izveidojās starp Iļģuciemu un Daugavgrīvu. Ledus tur sablīvējās tik cieši, ka dažs pārdrošnieks spēja pāriet pāri no Iļģuciema uz upes labo krastu.

Daugava pilnībā pārplūdināja Spilves lidlauku.

Skrejceļš un angāri bija ūdenī, tā ka armijas sargkareivji uz posteni brida un pēc tam sēdēja uz ēku jumtiem vai laivās.

Strādnieki krāmēja ap Bolderājas dzelzceļa uzbērumu smilšu maisu barikādes, taču duļķainās straumes aizturēšana īpaši nesekmējās. Kundziņsalu, Vējzaķsalu, Lucavsalu klāja ūdens, turklāt pirmajā tas pa logiem jau ieplūda mājokļos. Ķīpsalā ūdens vietām bija pusotru metru dziļš. Vecmīlgrāvja galā straume un ledus aizrāva jūrā vairākas liellaivas un kokmateriālu krāvumus. Āgenskalnā ūdens sniedzās līdz Torņakalna preču stacijai un ielās satiksmi uzturēja laivas.

Ūdens gāzās pāri Raņka dambim. Tramvaju satiksme uz Sarkandaugavu tika pārtraukta, jo ūdens pilnībā pārklāja Ganību dambi. Vienīgie, kas uzturēja puslīdz drošu saikni ar applūdušajām Rīgas nomalēm, bija ormaņi, kuru zirgi brida pa ūdeni. Ormaņiem šis bija “ražas laiks”.

Tajā pašā laikā Rīgas centra pusē Daugavas malā pulcējās daudz interesentu – upe bija pacēlusies virs krastmalas un pārklāja daļu ielas.

Grēcinieku ielas galā, lai paglābtu Iekšrīgu no iespējamās applūšanas, saveda grants kaudzes un koka brusas. Pie Rīgas ostas saldētavām un muitas noliktavām bija izveidoti pat vairāki aizsargvaļņi, daļu preču no noliktavām steidza pārvest uz drošākām vietām. Plūdi mazinājās nākamajā dienā. Pilsētas valde lēsa, ka pārtikas un dažāda citu veidu palīdzība plūdu dēļ nepieciešama ap pustūkstotim cilvēku.

LA.lv