Pirms 80 gadiem, 1933. gada 12. jūnijā, Vācija pieņēma lēmumu boikotēt sviesta piegādes no Latvijas, sagādājot apjukumu valdībā un lauksaimnieku aprindās.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Sākās tā sauktais sviesta karš. Berlīne savu rīcību attaisnoja kā atbildi uz vācu preču boikota kustību Latvijā, kā arī dažādiem pretvācu incidentiem, kas notika, protestējot pret Hitlera nākšanu pie varas un nacistu agresīvo politiku. Vācu preču boikotu un citas akcijas tolaik organizēja ebreju un krievu organizācijas, kā arī latviešu sociāldemokrāti, kamēr pilsoniskā valdība pūlējās ieturēt neitralitāti. Tā kā 1933. gada pirmajā pusē Vācija patērēja 50,7% no visa Latvijas sviesta eksporta, Berlīnes rīcība draudēja ar nopietnām sekām lauksaimniekiem. Sviesta eksports atjaunojās 16. jūnijā, kad ārlietu ministrs V. Salnais apsolīja Vācijas ārlietu ministram K. Neirātam darīt visu, lai apturētu ”pretvācu” akcijas Latvijā.