Pirms 80 gadiem, 1933. gada 19. februārī, Rēzeknē Latgales tautas pilī sanāca Latgales progresīvo zemnieku jeb “progresistu” kongress.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Tajā notiekošais ļoti atgādināja mūsdienas. Uzstājās Saeimas deputāts Jezups Trasuns, kurš paziņoja, ka “Latgales saimniecība līdz šim apieta – tā nesaņem no valsts budžeta to, kas tai pēc taisnības pienākas”. Kongress noslēdzās ar vairākām rezolūcijām, kas pieprasīja, piemēram, celt Rēzeknē cukurfabriku “un citus Latgalei piemērotus uzņēmumus”, garantēt Latgalei 25% valsts budžeta, zemes reformas ietvaros dot tiesības latgaliešiem iegūt zemi Kurzemē un Vidzemē, paplašināt pagastu un apriņķu pašvaldību pilnvaras, izstrādāt saimniecības plānu Latgalei nākamajiem trim gadiem. “Progresistu” kongresā bija ielavījušies arī divi komunisti, kas mēģināja uzstāties ar pretvalstiskām runām, taču “viņus izraidīja un nodeva policijai”.