Pirms 80 gadiem, 1934. gada 13. janvārī, PSRS Tautas komisāru padome apstiprināja valstī iedibināmo zinātnisko grādu un nosaukumu sistēmu, ieviešot ”zinātņu kandidāta” grādu.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84

Lasīt citas ziņas

Nekur citur Eiropā tādu nosaukumu nepraktizēja, taču pēc 1945. gada ar to bija jārēķinās un jāsadzīvo ne tikai Padomju Savienībā esošo Baltijas republiku zinātniekiem, bet arī citām padomju blokā iekļautajām Austrumeiropas valstīm. Par zinātņu kandidātu varēja kļūt, aizstāvot disertāciju. Nākamā pakāpe jau bija docenta grāds. Pēc PSRS sabrukuma Austrum-eiropa atgriezās pie sistēmas, kurā zinātņu kandidāts atbilda zinātņu doktora grādam, kā tas ir arī Latvijā. 2007. gadā Saeimas pieņemtajos Zinātniskās darbības likuma grozījumos tāpat noteikts, ka padomju zinātņu doktora grāds tiek pielīdzināts Latvijas doktora zinātniskajam grādam. Mūsdienu Krievijā, tāpat Ukrainā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs padomju laikā ieviestā sistēma joprojām ir spēkā.