1934. gada 27. novembrī 1

Pirms 80  gadiem, 1934. gada 27. novembrī, Rīgā aiz slēgtām durvīm sākās karatiesas prāva pret ietekmīgo sociāldemokrātu politiķi, Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsumā atlaistās Saeimas priekšsēdētāju Paulu Kalniņu, viņa dēlu Bruno Kalniņu, kā arī sociāldemokrātu deputātiem Jūliju Celmu un Pēteri Ulpi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Kratīšanās apvērsuma naktī Kalniņu mājā Mežaparkā un pie pēdējiem diviem bija atrasti 150 revolveri. Turklāt Bruno Kalniņš aresta brīdī bija demonstratīvi izšāvis griestos. Arestētos apsūdzēja nelikumīgā ieroču glabāšanā un plānos izmantot ieročus noziedzīgos nolūkos, proti, valsts apvērsumā. Tomēr ieroči bija pirkti 1927. gadā ar toreizējās valdības atļauju sociāldemokrātu paramilitārās organizācijas SSS vajadzībām. Apsūdzība faktiski izgāzās. P. Kalniņu attaisnoja; B. Kalniņam piesprieda triju gadu ieslodzījumu, taču jau 1936. gada novembrī viņš bija brīvībā un emigrēja. Cietumu, tāpat arī pilsonības atņemšanu B. Kalniņš Ulmanim nepiedeva. Daļēji tas arī noteica viņa rīcību 1940. gada vasarā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.