Pirms 70 gadiem, 1934. gada 29. decembrī, ”Jaunākās Ziņas” sūrojās, ka pilsoņi Rīgā aizvien mazāk pērkot eglītes. ”Šogad eglīšu tirgotājiem bēdīgs prāts: cerētās peļņas dēļ daudziem pat iztrūkums.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Gar Vienības laukumu, Strēlnieku dārzu un citās eglīšu pārdošanas vietās – veseli kalni nepārdotu eglīšu. Ja parādās nācējs tuvumā, pārdevēji priecīgi skrien pretim – varbūt kungam vajag vēl eglīti? Šogad rīdzinieki esot mazāk pirkuši eglītes nekā pagājušajā gadā. Svētku priekšvakarā, kad pērn eglītes vairs nebija dabūjamas par tīru zeltu, šogad tās atdevuši par pārdesmit santīmiem.” Situācija tika skaidrota ar to, ka ”varbūt vecās paražas sāk zust”. Ticamākais variants bija tirgus piesātinātība un tas, ka laucinieki, kas esot saveduši pilsētā vezumiem eglīšu, neiegādājoties tirdzniecībai vajadzīgās atļaujas. Neizpirkto preci 30. gados tirgotāji par simbolisku samaksu pēc svētkiem pārdeva slidotavām, apmaļu dekorēšanai vai dārzniecībām kā skujas rožu ieziemošanai.