Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūlijs, 2014
Drukāt

1934. gada 8. jūlijā (1)

8jul_kapi_2

Pirms 80 gadiem, 1934. gada 8. jūlijā, luterāņu mācītājs Ādolfs Kundziņš ap 4000 ļaužu pūļa klātbūtnē iesvētīja Raiņa kapus.

Kapi savu nosaukumu oficiāli bija ieguvuši 1929. gadā, pateicoties lielā dzejnieka apbedīšanai tajos, taču šīs Rīgas kapsētas statuss bija īpatnējs. Presē un tautā tos sauca par ”bezdievju kapiem” un “pagānu kapsētu”, jo sākotnēji 1925. gadā par Rīgas Jaunajiem kapiem nosauktā vieta tika paredzēta personām, kuras kristīgajai baznīcai nepieder vai ir pret to. Kapi nepiederēja nevienai draudzei un, ņemot vērā tajos dusošo uzskatus, netika uzskatīts par nepieciešamu tos iesvētīt. Uz 1934. gadu Raiņa kapos bija jau 900 apbedījumu; kādi 40 apzīmēti ar krustu. Šajā vietā atdusējās četri ebreji, pa vienam ASV un Anglijas pilsonim, divi Krievijas pilsoņi. Savus mirušos tur guldīja arī dievturi un sociāldemokrāti. Pēdējie to darīja pēc sava, laicīgā rituāla, nelaiķi glabājot sarkana auduma apvilktos zārkos. Arī padomju laikā te glabāja PSRS militāristus, kompartijas un valsts darbiniekus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Nez vai cienījamais vēsturnieks Viesturs Sprūde pats nosauca mūsu tautu par pūli.
    Atliek uzklikšķināt sinonīmu vārdnīcā “pūlis” un uzreiz ir skaidrs, ka tur bija salasījušies ”deklasēti elementi”- varza, bars, pūznis, orda. Varbūt, ka tie ir viņa vērojumi, skatot PSRS militāristu un kompartijas darbinieku bēres?

Draugiem Facebook Twitter Google+