Pirms 80 gadiem, 1936. gada 1. februārī, noslēdzas laikraksta “Latgales Vēstnesis” rīkotais konkurss par Daugavpils apkaimes vasarnīcu ciema Poguļankas nosaukuma latviskošanu.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Lasīt citas ziņas

Pirms Pirmā pasaules kara 7 km no pilsētas centra atstatā Poguļanka, ar Daugavas krastu, priežu mežu un dažādām dziedniecības iestādēm skaitījās ļoti populārs kūrorts cara virsnieku un ierēdņu aprindās. Laiki mainījās, un kopš 20. gadu beigām bija dzirdamas balsis, ka “”Poguļanka” nopietna latvja ausīs skan vieglprātīgi” un Latvijā kūrorta statusu vietai ar tādu nosaukumu nemaz nedrīkst dot. No 162 iesūtītajiem nosaukumiem par labāko atzina pasta darbinieka, aizsarga Staņislava Jaškuļa piedāvāto “Šalkoni”. Kārlis Ulmanis viņam par to kā balvu nosūtīja pat 50 latu. Tomēr “Šalkone”, šķiet, kādam Rīgā neiepatikās. Galu galā ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu 1937. gada 30. janvārī šai vietai piešķīra Mežciema vārdu.