Pirms 80 gadiem, 1936. gada 18. jūlijā, agrā rītā sadumpojās Spāņu Marokā izvietotās karaspēka daļas.Tas kalpoja par detonatoru asiņainajam un nežēlīgajam Spānijas Pilsoņu karam, vienam no 30. gadu beigu bruņotajiem konfliktiem, kas sagatavoja Otro pasaules karu. Jau pašā sākumā nemiernieki nošāva ap 200 republikai lojālo virsnieku. Citādi domājošo un gūstekņu apšaušana abās pusēs drīz kļuva par ierastu.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164

Lasīt citas ziņas

Pilsoņu karš starp republikai lojālajiem kreisajiem spēkiem un fašisma kustībai simpatizējošā ģenerāļa Fransisko Franko vadītajiem nacionālistiem ilga līdz 1939. g. aprīlim, prasot līdz pusmiljonam nogalināto. Kara izraisītais naids Spānijas sabiedrībā nav pilnībā zudis arī mūsdienās. Par spīti neiejaukšanās solījumiem gan fašistiskā Itālija, gan nacistiskā Vācija un staļiniskā PSRS piedalījās karā ar saviem karavīriem. Turp karot dažādās pusēs devās brīvprātīgie no daudzām valstīm, arī Latvijas. Ideoloģiski tas kļuva par karu par/pret komunistisko ideju izplatību Eiropā. Lielvaras Spāniju padarīja par poligonu savas jaunākās kara tehnikas izmēģināšanai.