Pirms 80 gadiem, 1936. gada 22. martā, Latvijas pilsoņi avīzēs izlasīja, ka Politpārvalde kopš marta sākuma Rīgā un Jūrmalā arestējusi vairākas vācu tautības personu grupas, kas “Latvijā slepeni darbojās nacionālsociālistiskā virzienā”.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Lasīt citas ziņas

Bija runa par vācbaltiešiem, kā arī Latvijā dzīvojošajiem Vācijas pilsoņiem, kuri kopš 1934. gada centās Latvijā izveidot Hitlera režīmu atbalstošu nelegālu nacistu organizāciju ar aktīvistiem ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā, Liepājā un citur. Par Latvijas nacistu vadītāju uzskatīja zvērinātā advokāta palīgu Erhardu Krēgeru. Tā kā vietējās nacistu organizācijas bija tieši saistītas ar Vāciju un Hitlera režīma ideoloģija principā bija naidīga Latvijas valstiskumam, Politpārvalde šos ļaudis rūpīgi uzmanīja. Vairākas personas, tostarp Krēgers, bija spiestas pamest valsti. Stabils nacistu grupējums Latvijā neizveidojās, kaut nacistiem simpatizējošu ļaužu vācbaltu kopienā, īpaši studentu vidū, netrūka. Jāatzīmē, ka 1939. gadā Krēgers bija viens no tiem, kurš aktīvi iestājās par visu vācbaltiešu, nevis tikai atsevišķu personu, repatriāciju no Baltijas valstīm.