Arhīva foto

Pirms 80 gadiem, 1936. gada 26. oktobrī, “Jaunākās Ziņas” informēja, ka Latvijas ebreju izceļošana uz senču zemi Palestīnu turpinās par spīti tam, ka pastiprinājušās “Svētās zemes” pārvaldītāju – angļu – karaspēka sadursmes ar arābu nemierniekiem: “Pēc Palestīnas biroja Rīgas nodaļas ziņām, pēdējos 12 mēnešos no Latvijas izceļojuši 618 žīdi, kas apmetušies uz pastāvīgu dzīvi Palestīnā.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

78 žīdi aizceļojuši kā tūristi. Daļa no viņiem saņēmusi atļauju palikt ilgāku laiku Palestīnā. Nemieri Palestīnā, kas sākās priekš pusgada, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gandrīz nemaz nav samazinājuši žīdu izceļotāju skaitu uz Palestīnu.” Izceļošana, paklausot cionisma ideologu aicinājumiem, bija sākusies jau 19. gadsimta 90. gados, taču īpaši organizēta tā kļuva 20. – 30. gados, kad kopumā no Latvijas uz Palestīnu pārcēlās ap 4500 ebreju. Starp viņiem netrūka uzņēmēju un kultūras darbinieku. Piemēram, Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģents Marks Lavri.