Pirms 80 gadiem, 1936. gada 27. jūnijā, agrākā Edinburgas (Dzintaru) kūrmājas koncertdārza vietā ar latviešu simfoniskās mūzikas koncertu atklāja jauno Dzintaru koncertestrādi.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Jūrmalas pilsētas galva Aleksandrs Jansons žurnālistiem šajā sakarā skaidroja: “Mūsu mūzikas dzīvei tas ir neatsverams ieguvums: līdzšinējā Dzintaru vecā estrāde bija šaura, akustiski neizdevīga, koncerti brīvā dabā bieži “aizlija” un nesa zaudējumus. Jūrmalas simfoniskā mūzika tagad pasargāta no šiem traucējumiem. Estrādes celtnei pielietoti modernie principi – sānu sienas taisnas, bet griesti lokveidīgi un īsos, krītošos fragmentos sadalīti, panākot īstu viļņu efektu, kur aiz katra fragmenta noslēpta traucējošā estrādes spuldžu gaisma, bet akustiski panākta lielāka skaņas koncentrācija un vienmērīgs plūdums.” Vēl pēc mēneša, 25. jūlijā, līdzās estrādei atklāja pirmo slēgta tipa koncertzāli Latvijā. Pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta veidotā būve bija ieturēta Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras stilā ar nacionāla romantisma iezīmēm. Mūsdienās Dzintaru koncertzāles komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis, iekļauts Latvijas Kultūras Kanonā.