Pirms 80 gadiem, 1936. gada 4. augustā, Grieķijas premjerministrs ģenerālis Joannis Metaksa (slavenā alkohola ražotāja Spiridona Metaksas radinieks) ar karaļa Georga II atbalstu īstenoja Grieķijā valsts apvērsumu – atlaida parlamentu, ierobežoja demokrātiskās brīvības un izsludināja ārkārtas stāvokli.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Valstī iedibinājās autoritāra, taču ne fašistiska vara, kas iekļāvās Eiropu pārņēmušajā autoritārisma vilnī, līdzīgi kā to jau 1934. gadā bija izdarījusi Kārļa Ulmaņa pārvaldītā Latvija. Starp abiem režīmiem pastāvēja lielas līdzības – abus iedibināja ar ieganstu pasargāt valsti no kreisajiem spēkiem un haosa, abos nodibināja “nacionālo valdību”. “Brīvā Zeme” 1937. gadā, gadu pēc puča, raksturojot situāciju “4. augusta Grieķijā”, lietoja to pašu retoriku, ko rakstot par Ulmaņa “15. maija Latvijas” panākumiem – ka “grieķu tauta var brīvāk uzelpot”, jo valstī valda miers un kārtība, ka tiek īstenota “politiskās atjaunošanas un nacionālās atdzimšanas programma”, ka sācies “lielais celtniecības darbs”. Tāpat kā Baltijas valstis no PSRS, Grieķija 1940. gada oktobrī no Musolīni Itālijas saņēma līdzīga satura ultimātu. Taču Metaksa izlēma pretoties, pasakot slaveno “Ohi!”, tas ir, “Nē”. Līdzīgi Ulmanim Latvijā, Metaksa mūsdienu Grieķijā tiek vērtēts kā pretrunīga personība.