Pirms 80 gadiem, 1936. gada 5. maijā, Ministru kabinets pieņēma “tautas veselību stiprināt aicināto” Likumu par fizisko kultūru un sporta organizācijām.

Lasītākie

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto

Lasīt citas ziņas

Likums noteica, ka sporta uzdevums ir ne tikai “izaudzināt fiziski spēcīgus un veselus”, bet arī “krietnus sabiedrības locekļus ar valstisku apziņu”. Ar sporta un fiziskās kultūras jomu organizēšanu Latvijā tika uzdots nodarboties atbilstoša nosaukuma komitejai, kuras vadītāju iecēla Ministru kabinets. Likums pirmo reizi valsts vēsturē juridiski nostiprināja sporta organizāciju apvienību darbības principus un kompetenci, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas pienākumus, tostarp nodrošināt sadarbību ar Starptautisko olimpisko komiteju un nacionālajām olimpiskajām komitejām. No otras puses, visai grūti pateikt, kā šajā likumā bija vairāk – politikas vai patiesu rūpju par nācijas veselību. Pēc sava gara tas atbilda tā laika autoritārisma tendencēm Eiropā un vēlmei ienest vadonības kultu pat sporta dzīvē, jo “līdz šim Latvijas fiziskā kultūra un sports ir veidojušies bez stingras vadošas rokas”.