1937. gada 11. oktobrī. Kritika Slokas celulozes fabrikai 0
Pirms 80 gadiem “Jaunākās Ziņas” par ekspertu spriedumu attiecībā uz darba apstākļiem Baltijas celulozes fabrikā Slokā: “Komisija konstatējusi, ka sanitārā ziņā Slokas celulozes fabrikā valda neciešami apstākļi. Sēra kausējamo katlu telpas nav norobežotas no pārējām, kamdēļ sēra oksīdu tvaiki izplūst pa visām darba telpām. Celulozes balinātavā un vairākās darbnīcās nav ierīkota nepieciešamā ventilācija. Hlora gāze, līdzīgi sēru saturošajām, smacējošajām gāzēm, brīvi izplūst darba telpās. Nav atsevišķu telpu pusdienu ieturēšanai, tāpat arī trūkst ģērbtuves virsdrēbju novietošanai. Mazgājamās telpas neapmierinošas, dušu nav, darba telpās nav dzeramā ūdens, arī tīrības ziņā daudz trūkumu. Strādnieku atalgojuma ziņā fabrikas administrācija nav pildījusi darba aizsardzības iestāžu norādījumus.” 30. gadu beigās cittautiešu uzņēmējiem piederošā Slokas celulozes fabrika, kas deva darbu apmēram 800 strādniekiem, tika daudz kritizēta par notekūdeņu ievadīšanu Lielupē. Apgalvoja, ka to dēļ zvejniekiem pat krietni ātrāk sairstot tīkli, savukārt vasaras mēnešos gadījās, ka Jūrmalā jūtama nelāga smaka. Kritika daļēji bija pamatota, taču daļēji izskaidrojama arī ar to, ka Kārļa Ulmaņa valdība tobrīd favoritizēja iecerēto celulozes fabrikas būvi Ventspilī.
