Plakāts “Visi uz vēlēšanām”.

Pirms 80 gadiem saskaņā ar 1936. gadā pieņemto “Staļina konstitūciju” PSRS tika sarīkotas pirmās Augstākās Padomes (AP) vēlēšanas – parodija kā par vēlēšanām, tā parlamentārismu. Padomju propaganda jau gadu klāstīja, ar kādu sajūsmu darbaļaudis gatavojas vēlēšanām un tad tajās piedalās ar aktivitāti tuvu 97%. Tās bija “vispārējas, tiešas, vienlīdzīgas un aizklātas”; “vēsturiski svarīgs notikums visu mūsu sociālistiskās dzimtenes tautu dzīve”, kas atbilda “proletāriskās demokrātijas principiem”. Kāda bija padomju izpratne par vēlēšanām, 1940. gadā uzzināja arī Latvijas iedzīvotāji. Princips, ka katrā biļetenā ir tikai viens kandidāts, saglabājās praktiski līdz PSRS pastāvēšanas galam. Kad “daži neapzinīgi pilsoņi” un demokrātisko valstu pārstāvji brīnījās, kas tās par vēlēšanām ar vienu kandidātu, viņiem norādīja, ka PSRS ir tikai normāli, ja citi kandidāti atsakās par labu vienam: “Tās ir viņu sociālās radniecības un politisko mērķu kopības sekas.” Nebija noslēpums, ka ir cilvēki, kas mēdza uzraudzīt balsošanas kabīnes, lai redzētu, vai vēlētājs kārtīgi ieliek biļetenu aploksnē un aizlīmē. Kandidāta vārda nosvītrošana 1937. gada terora apstākļos nozīmēja drošu nonākšanu čekistu rokās. Latvijas prese brīnījās, kur no AP kandidātu sarakstiem pazudis PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks latvietis Valērijs Mežlauks. Viņš bija arestēts jau 2. decembrī.