1937. gada 12. maijā. 6

Dibina “Tēvzemes balvu”

Pirms 80 gadiem pēc Kārļa Ulmaņa ierosmes dibināta “Tēvzemes balva” – finansiāla balva, kuru piešķīra par izciliem panākumiem kultūras jomā. Pirmais laureāts bija rakstnieks Jānis Akuraters. Viņam “Tēvzemes balvas” fonds 28. maija sēdē iedalīja 5000 latu. Tajā pašā reizē Nacionālās operas solistei Mildai Brehmanei-Štengelei apstiprināja 6000 latu, operas solistam Ādolfam Kaktiņam 7500 latu, režisoram un aktierim Aleksim Mierlaukam 4000 latu, Jāzepam Vītolam 10 000 latu. Fonda domes priekšsēdētājs bija pats Valsts un ministru prezidents Ulmanis. To, kur ņemt naudu balvām, izdomāja Sabiedrisko lietu ministrija. Iemaksas fondā bija jāizdara izdevējiem, ārzemju laikrakstu un grāmatu importētājiem un pārdošanas starpniekiem, tas ir, lielākoties tiem, kas pelnīja no “svešas” kultūras realizācijas Latvijā. Tāpat jāmaksā bija skaņuplašu ražotājiem un importētājiem – 10 līdz 20 santīmi no katras tirgū laistās plates. Radiofonam pienācās “Tēvzemes balvai” pārskaitīt 2% no ienākumiem, ko tas guva, drukātajā programmā publicējot maksas sludinājumus. Attiecīga iemaksa tāpat bija jāizdara personām, kuras būvinspekcijā pieteica jaunbūves ar izmaksu virs 50 tūkstošiem latu. Ar valsti un baznīcu saistītās jaunbūves tas neskāra. Tāpat no iemaksām atbrīvoja realizācijai ārzemēs domātos tulkotos latviešu autoru darbus. Tādā veidā jau līdz 1. jūlijam fondā nonāca aptuveni 222 tūkstoši latu. Kopumā “Tēvzemes balvu” līdz neatkarīgās Latvijas valsts bojāejai 1940. gadā izpelnījās 23 personas, pārsvarā mākslinieki un literāti.

Reklāma
Reklāma