Pirms 80 gadiem Latvijas kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Rūjienas centrālajā laukumā atklāja tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto “Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru pieminekli”, dēvētu par “Tālavas taurētāju”. Pēc nostāstiem, sākotnēji tēlnieks iecerējis, ka Neatkarības karā kritušo piemineklī redzamā jaunekļa rokās būs zobens, tomēr izšķīries par tauri. Uz Somijas granītā kaltā 7,5 metrus augstā tēla pakājes izvietoja arī nedaudz mainītas rindas no dzejnieka Jāņa Frīdenberga-Mieriņa 1889. gadā sacerētā “Taurētāja”: “Taurētājam bija mirt, tomēr latvji ziņu dzird.” Saistībā ar svinībām visa Rūjiena bija karogos, ozolu, skuju un viršu vītnēs. Vienības gatvē, pa kuru ieradās ģenerālis Balodis un citi augstie viesi, uzbūvēja goda vārtus ar tekstu: “Sirdīs pacilāti sveicam, darba zemei slavu teicam!” Goda ierindā stāvēja aizsargi un aizsardzes vietējie ugunsdzēsēji, skolēni. “Kad kara ministrs ģenerālis J. Balodis sacīja pieminekļa atklāšanas runu un atsedza granītā veidoto Tālavas taurētāju, paspīdēja saule, it kā pati debess priecātos par šo cēlo darbu,” liecināja “Jaunākās Ziņas”. Piemineklim nepieciešamo 25 tūkstošu latu vākšanu ziedojumos 1923. gadā bija sākuši Naukšēnu pagasta aizsargi. Acīmredzot sižetiskās neitralitātes dēļ šis piemineklis izrādījās viens no nedaudzajiem, kas pārdzīvoja padomju okupācijas laikus.