Pirms 80 gadiem Vācijā atklāja Berlīnes starptautisko autoizstādi, kas tolaik skaitījās plašākā pasaulē. Izstādi atklāja neviens cits kā nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers. Latvijas prese šim pasākumam pievērsa lielu uzmanību, jo motorizācija kļuva aktuāla arī latviešiem. Izstādē cita starpā tika demonstrēti vācu ķīmiķu izstrādātās sintētiskās gumijas un sintētiskā benzīna paraugi – stratēģiskas lietas, kam Otrajā pasaules karā bija liela nozīme nacistu armijas uzturēšanā. Nav brīnums, ka “apmeklētājiem šeit nekādus paskaidrojumus nedod”. “Šeit redz gumiju un komplicētus aparātus, kas skatītājam nav saprotami, bet gan to drīzāk samulsina,” vīlies konstatēja “Rīta” korespondents. Īpaši publikas uzmanību saistīja “speciāli svētdienas atpūtas izbraukumiem uzbūvētas mašīnas”, kemperi, kā tagad sacītu: “Tās ir īstas nelielas mājiņas uz riteņiem, apgādātas ar mazu virtuvi, ūdenstvertni, trauku skapjiem, krāsni un pat ledus skapi. Pie tam šie priekšmeti nav vis miniatūrā, bet normālā lielumā.” Tādas brīvdienu mašīnas saucot par “sauszemes jahtām”. Bija arī “konferenču auto” – lielām firmām domātas automašīnas ar diviem galdiņiem, kur mašīnrakstītājām sēdēt.