Pirms 80 gadiem Latvijas armijas virsnieka ģimenē Rīgā piedzima kinorežisors, viens no ievērojamākajiem latviešu dokumentālistiem, arī pedagogs, sportists, ceļotājs un sabiedriski aktīva personība Ansis Epners. Laikā starp 60. gadu beigām un 21. gadsimta pirmajiem gadiem viņa vadībā tapa vairāk nekā 50 dokumentālās filmas. Arī kinožurnāli “Padomju Latvija”, vēlāk “Latvijas hronika”, “Māksla” un “Sporta apskats”. Epnera darbi atšķīrās no ierastās padomju stilistikas, patosa. No viņa filmām strāvoja uzdrošināšanās, filozofijas un jaunu ideju gars. Tajās bija savs skarbums un tās raisīja diskusijas, piemēram, “Asinsaina” (1983), kas uz PSRS tobrīd valdošās alkohola apkarošanas kampaņas fona stāstīja par nepievilcīgo atskurbtuvju nakts dzīvi. Tomēr pārsvarā Epneru aizrāva kultūrvēsturiski un sporta temati un pat padomju okupācijas apstākļos dokumentālists pamanījās savās filmās ielikt latviskās identitātes vēstījumu. Daudzus prātus satrauca dokumentālā filma “Lielvārdes josta” (1980), jo lika paraudzīties uz šo skaisto latviešu etnogrāfiskā tērpa atribūtu kā teju “kosmisku” vēstījumu. Ir atzīts, ka vēlāk, 80. gados, Epnera modinātais mīts par Lielvārdes jostu kļuva par vienu no agrīnās atmodas dzinuļiem. Ansim Epneram tāpat pieder ideja 1977. gadā dibināto kinobalvu nosaukt par “Lielo Kristapu”.