Latvijā
Vēsture

1937. gada 28. augustā. Nosaka skolas naudu Rīgā 2

Pirms 80 gadiem avīzes vēstīja, ka Rīgas pilsētas valde pieņēmusi noteikumus par skolas naudu pilsētas tā sauktajās “neobligātoriskajās” skolās. Tā laika izglītības sistēmā pie obligātām pieskaitīja tikai pamatskolas līdz 6. klasei. Pēc tam sekoja piecu klašu vidusskolas jeb ģimnāzijas, arodskolas vai citas kāda novirziena mācību iestādes, par kuru apmeklēšanu jau bija jāmaksā. Rīgā saskaņā ar likumu audzēkņus dalīja rīdziniekos un lauciniekos. “Ģimnāzijās rīdziniekiem jāmaksā 140 Ls, bet lauciniekiem 160 Ls. Viļa Olava komercskolā: komercskolu klasēs 100 Ls, tirdzniecības skolas klasēs 40 Ls. Tehnikumā jāmaksā rīdziniekiem 50 Ls, lauciniekiem 70 Ls. Amatnieku skolā rīdziniekiem 20 Ls, lauciniekiem 25 Ls. Zemākās arodu skolās rīdziniekiem 20 Ls, lauciniekiem 25 Ls,” informēja “Rīts”. Tās bija summas, kas jāmaksā par mācību gadu. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru bērni no mācību maksas bija atbrīvoti. Naudu nemaksāja arī Rīgas pilsētas bērnu patversmju audzēkņi, kas atradās pilnā pilsētas apgādībā, tāpat Rīgas pašvaldības štata un brīvā līguma darbinieku bērni. Tāpat no skolas naudas tika atbrīvoti Neatkarības kara invalīdu un kritušo karavīru bērni rīdzinieki, ja pensija, kuru tiem maksāja pilsēta, bija vienīgais ģimenes ienākums. Pēc tā laika priekšstatiem mācības ģimnāzijās bija nepieciešamas praktiski vien tiem, kas gatavojās augstskolai.

LA.lv