Mobilā versija
+4.5°C
Kazimirs, Izidors
Piektdiena, 24. marts, 2017
3. marts, 2017
Drukāt

1937. gada 3. martā.

3marts_Pamatakmens_16

Pamatakmens Kara muzeja ēkai

Pirms 80 gadiem Vecrīgā līdzās Pulvertornim svinīgi tika likts pamatakmens jaunajai Kara muzeja ēkai. Kā dienu pirms tam presē bija minējis Latvijas armijas Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks, pulkvedis Galindoms: “Ar savu jauno kara muzeja celtni Latvija būs viena no pirmajām valstīm, kas, izprazdama kara muzeja audzinošo un zinātnisko nozīmi, būs devusi vērtīgu balvu armijai, jaunatnei, zinātniekiem un visai tautai.” Bija paredzēts, ka ēkas pirmajā stāvā izvietos “smagos priekšmetus un lielgabalus” un tur būs arī bibliotēka ar lasītavu. Otro atvēlēja “priekšlasījumu zālei”, kā arī “senvēsturiskiem un Pasaules kara eksponātiem”. Trešo stāvu gribēja veltīt Neatkarības karam, ceturto – “jaunlaiku eksponātiem”. Ceremonija notika augstākajā līmenī. Vispirms uzrunu sacīja kara ministrs Jānis Balodis, kuru arī minēja kā jaunbūves rosinātāju. Pēc tam valsts un valdības vadītājs Kārlis Ulmanis ievietoja būves pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pamatakmens likšanas brīdis bija izvēlēts simboliskā datumā, jo 1919. gada 3. martā pirmā oficiāli vēl nedibinātās Latvijas armijas karaspēka daļa – pulkveža Oskara Kalpaka bataljons – no pozīcijām pie Ventas sāka uzbrukumu Saldus virzienā. Pirmskara Latvijā to atzīmēja kā Latvijas atbrīvošanas sākumu no lieliniekiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+