A. Hitlers iebrauc Vīnē.
A. Hitlers iebrauc Vīnē.
A. Hitlers iebrauc Vīnē.

1938. gada 13. martā. Hitlers “sniedz palīdzīgu roku” 2

Pirms 80 gadiem, nākamajā dienā pēc tam, kad nacistiskās Vācijas karaspēks, nesastopot pretestību, bija pārgājis Austrijas robežu, Ādolfs Hitlers deva rīkojumu publiskot likumu par Austrijas “anšlusu” jeb pievienošanu Vācijai. Kontroli pār Austrijas varasiestādēm sāka pārņemt vācu ierēdņi, sākās nacisma oponentu aresti. Austrijas kancleru Kurtu Šušnigu Hitlers piespieda atkāpties no amata jau 11. martā, nepaklausības gadījumā piedraudot ar militāru iebrukumu valstī. Šušniga pienākumus pārņēma austriešu nacistu vadonis, iekšlietu ministrs Arturs Zeiss-Inkvarts. Austrijas prezidents Vilhelms Miklass atteicās parakstīt dokumentu par “anšlusu” un atkāpās. Arī viņa amatu 13. martā uzņēmās Zeiss-Inkvarts. 15. martā, kad visiem Austrijas valsts ierēdņiem bija jāzvēr uzticība Hitleram, Zeisu-Inkvartu pasludināja par Austrijas “reihsštatshalteru”, faktiski gubernatoru. Tikmēr nacistu propagandas ministrs Jozefs Gebelss visu notiekošo skaidroja kā “palīdzīgas rokas sniegšanu austriešu tautai, kas sacēlusies”. Proti, “nelaimīgie tautas brāļi”, tas ir, austrieši, jau gadiem jutušies apspiesti un “vērsuši savus ilgu pilnos skatienus uz Vāciju”. Turklāt “politiskai beztiesībai līdzi gāja saimniecisks sabrukums, kas bija drausmīgā pretstatā jaunās dzīves uzplaukumam Vācijā”. Redzot “Austrijas vācu tautas” gatavību sacelties un baidoties, ka Austrijas “režīma” politika var izraisīt pilsoņu karu, Vācija nolēmusi “sniegt palīdzību” kaimiņam.

Reklāma
Reklāma