Latvijā
Vēsture

1938. gada 15. novembrī. Valsts stipendijas studentiem 0


LU studentu darbs rasētavā.
LU studentu darbs rasētavā.
LU studentu darbs rasētavā.

Pirms 80 gadiem Ministru kabinets pieņēma “Likumu par valsts aizdevumiem normālas studiju gaitas nodrošināšanai augstākās valsts mācības iestādēs”, kas faktiski nozīmēja aizliegumu studentiem strādāt valsts un pašvaldību iestādēs. Studējošo piesaistīšana viņu galvenajam uzdevumam – mācībām –, kā arī studiju beigšana tām paredzētajā laikā bija problēma jau ilgus gadus.

Nepastāvot plaši pieejamai atbalsta sistēmai, mazturīgie studenti bez blakusnodarbošanās nespēja nodrošināt ne studiju, ne dzīves izmaksas. Savukārt blakusdarbi un naudas trūkums kavēja studiju pabeigšanu un ietekmēja sekmes, nemaz nerunājot par pārstrādāšanās radīto kaitējumu veselībai. Jaunajam likumam vajadzēja veicināt augstākās izglītības attīstību valstī. Tas paredzēja izveidot studiju fondu, no kura, sākot ar 3. semestri, bet īpašos gadījumos jau ar pirmo, studentiem piešķirtu aizdevumu līdz 80 latiem mēnesī.

To vajadzētu atmaksāt 15 gadu laikā ar nelieliem procentiem. Fonda pārvaldīšanu uzticēja Latvijas Kredītbankai, un valsts tajā iemaksāja 4 miljonus latu no 1938./39. saimnieciskā gada valsts budžeta atlikuma. Tajā ieskaitīja arī jau pastāvošo mācību iestāžu studentu palīdzības un stipendiju fondu līdzekļus. Likums stājas spēkā 18. novembrī. Valsts un pašvaldību iestādes, sākot no 1939. gada 15. janvāra, studentus vairs nedrīkstēja pieņemt darbā.

Tie, kas strādāja, bija jāatlaiž. Strādājošie stipendijas saņemt nedrīkstēja. Aizliegums neattiecās uz praktikantiem. Bija cerības, ka likums varbūt veicinās studentu darbu vasaras brīvlaikā uz laukiem, kur hroniski trūka laukstrādnieku. Finanšu ministrs Alfrēds Valdmanis solīja, ka katrs students, kurš vasarā “ņems dalību lauku dzīvē”, tajā laikā saņems neatmaksājamu pabalstu 30 latu mēnesī un tiesības uz paaugstinātu stipendiju.

LA.lv