Latvijā
Vēsture

1938. gada 17. novembrī. Viestura ordeņa pirmā pasniegšana 0

Foto: Gatis Dieziņš / LETA

Pirms 80 gadiem saistībā ar Latvijas valsts nodibināšanās 20. gadadienu Rīgas pilī notika pirmā apbalvošana ar tajā pašā gadā nodibināto Viestura ordeni.

Pirmajā reizē ordeņa I šķiru saņēma kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, II šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšnieks Jūlijs Ērglis.

Savukārt starp III šķiras saņēmējiem bija Valsts Prezidenta adjutants pulkvedis Miervaldis Lūkins, prezidenta pils komandants pulkvedis Raimonds Bebris, rakstnieks Aleksandrs Grīns un Politpārvaldes priekšnieks Jānis Fridrihsons.

Kā valsts vadītājs Viestura ordeņa augstākās šķiras zvaigzni saņēma arī Kārlis Ulmanis.

Pirms Otrā pasaules kara šim ordenim bija lemts pastāvēt vien 20 mēnešus, bet to saņēma 3221 persona. Pēdējo reizi pirms padomju okupācijas Viestura ordeni piešķīra 1940. gada 13. jūnijā virknei armijas virsnieku, aizsargu un policistu.

Pēc mākslinieka Herberta Mangolta meta izgatavotais pārsvarā militārpersonām paredzētais ordenis tika iedibināts ar 1938. gada 12. jūlija Ministru kabineta rīkojumu. Toreiz nolikumā ierakstīja, ka to piešķir “kā atzinības zīmi par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā, vairošanā un izkopšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežu apsargāšanā un valsts stipruma apziņas ieaudzināšanā pilsoņiem, sagatavojot tos modrīgai kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai”.

Mūsdienās nedaudz mainītajā nolikumā teikts, ka to piešķir arī “par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā”. Viestura ordenim ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes. Ordeņa devīze – “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties!”). Viestura ordenis tika atjaunots 2004. gadā.

LA.lv