Jūlijs Druva (1882–1950).
Jūlijs Druva (1882–1950).
Jūlijs Druva (1882–1950).

1938. gada 2. janvārī. Jūlija Druvas kritika latviešiem 6

Pirms 80 gadiem Latvijas Preses biedrības priekšnieks, literāts Jūlijs Druva, atskatoties uz aizvadīto 1937. gadu, laikrakstā “Rīts” konstatēja: “Tāpat mēs vēl neesam atbrīvojušies no skaudības jūtām, kad redzam otra latvieša panākumus vai viņa labāku stāvokli darbā. Mēs neesam vēl pārvarējuši iekšējo īgnumu, kad kādu citu redzam ieliktu vietā, dēļ kuras paši paslepu esam kārojuši. (..) Tāpat mums bieži vien trūkst garīgā spēka labprātīgi atteikties no vietas, kura ne visai atbilst mūsu spējām. Mēs esam ar mieru pildīt katru amatu, ieņemt katru vietu, ja vien atalgojums un stāvoklis uz to vilina. Un, nejauši iekļuvuši tādā vietā, visiem spēkiem pie tās turamies klāt, negribēdami atzīt pielaistās kļūdas un paviršību, bet gan bieži vien pārspīlēti cenšamies izmantot ar amatu saistīto varu un iespaidu. Mēs nemīlam nevienu darbu uzņemties, nevienu soli spert bez aprēķina un vaicājuma: kas man par to būs, kāda speciāla atlīdzība no tā atlēks? Un vēl es pieminēšu daudzu latviešu vienas nelabas tiek­smes. Daudzi no mums labprāt pamet savu uzņēmumu, savu privāto darbu, lai iesēstos par ierēdni, par kalpotāju kādā valsts, pašvaldību vai sabiedriskā iestādē. Mums ir savādas bailes no privātās uzņēmības, kur cilvēks pats, bez aizvēja, atklāti iziet dzīves cīņās.”

Reklāma
Reklāma