Pasaulē
Vēsture

1938. gada 20. februārī. Hitlers runā par tautiešiem 16


Ā. Hitlera runa Krolla operā.
Ā. Hitlera runa Krolla operā.
Ā. Hitlera runa Krolla operā.

Pirms 80 gadiem nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers uzstājās ar pusotru stundu garu, programmatisku runu Reihstāga sēdē. Eiropā to gaidīja ar lielu satraukumu. Runa tika noturēta Krolla operas namā 741 uniformēta deputāta priekšā. Latvija bija to valstu skaitā, kas bažījās par Hitlera politikas atbalsošanos vācu etniskās minoritātes aprindās. Nacistu varasvīri bija atkārtoti pauduši, ka arī citās valstīs dzīvojošajiem etniskajiem vāciešiem jāsaglabājas kā “vienotas vācu tautas sastāvdaļai” un nav pieļaujams, ka tie iekļaujas savu mītnes zemju pamatnācijās. “Divās ar mums robežojošās valstīs vien dzīvo vairāk nekā 10 miljoni vāciešu, kuriem miera līgumi pret viņu gribu nav ļāvuši pievienoties Vācijas valstij. Šīs tiesības nevar vienkārši ignorēt,” paziņoja Hitlers un visiem bija skaidrs, ka tas, pirmkārt, zīmējas uz Austriju un Čehoslovākiju. Nepagāja ne mēnesis, kad pirmā jau tika iekļauta nacistiskajā Vācijā un dažus mēnešus vēlāk sekoja Čehoslovākijas Sudetija. Krolla operas runā diktators pasvītroja, ka negrasās pildīt starptautisku organizāciju priekšrakstus, ja “vācu intereses būs nopietni liktas uz spēles”: “Lai neviens nešaubās par to, ka vācu tautas miermīlībai nav nekā kopīga ar gļēvu atteikšanos vai bailību. Ja kādreiz starptautiskā kūdīšana mēģinātu lauzt mūsu valsts mieru, tad tērauds un dzelzs ņems vācu tautu savā aizsardzībā.” Hitlera runu bieži pārtrauca brāzmaini aplausi un tās noslēgumā publika sarīkoja fīreram ovācijas.

LA.lv