Pirms 80 gadiem staļiniskā Lielā terora laikā čekisti Maskavā ieradās pēc Reaktīvās kustības zinātniskās pētniecības institūta vadošā speciālista Sergeja Koroļova. Viņu un vēl virkni institūta darbinieku apsūdzēja “kaitniecībā”. Neilgi pirms tam bija noticis neveiksmīgs raķešu šāviņa izmēģinājums. Daudz netrūka, lai Staļina un viņa rokaspuišu šizofrēniskās attieksmes dēļ padomju valsts paliktu bez sava galvenā raķešu konstruktora, ar kura veikumu vairākus gadu desmitus vēlāk tā lepojās. Koroļovs pratināšanas laikā tika spīdzināts un pazemots, taču visu mūžu klusēja par to, ko zināja viņa zobārsti, – ka brutālajā pratināšanā viņam divās vietās salauzts žoklis un šīs traumas dēļ zinātnieks atlikušo mūžu nespēja līdz galam atvērt muti. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Koroļovam grasījās piespriest nāvi, tomēr izšķīrās par desmit gadiem Kolimas nometnēs zelta skalošanas darbos. Tikai 1940. gadā padomju struktūras apķērās un pārcēla viņu uz vienu no PSRS Iekšlietu tautas komisariāta speccietumiem, domātu aviācijas speciālistiem. Tur viņš arī pavadīja Otrā pasaules kara gadus, līdz 1944. gada vasarā Koroļovu atbrīvoja, bet bez reabilitācijas.