Latvijā
Vēsture

1939. gada 20. aprīlī. Dzimšanas diena Hitlera gaumē2

Publicitātes foto

Pirms 80 gadiem visu uzmanība bija piesaistīta Berlīnei, kur nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers ar nepieredzētu vērienu svinēja savu 50. dzimšanas dienu.

Šajā sakarā Lielvācijas galvaspilsētā bija ieradušās oficiālās delegācijas, pārsvarā militārpersonas, no visas pasaules. Latviju svinībās pārstāvēja armijas štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Hartmanis, kuru pavadīja ģenerālis Oskars Dankers un armijas štāba kapteinis Teodors Galdiņš.

Starptautiski vislielāko interesi izraisīja pasākuma centrālais notikums – milzīga karaspēka parāde, kas sākās plkst. 11 dienā un ilga četras stundas. Tai bija jādemonstrē “atdzimušās” Hitlera Vācijas spēks un tas, ka Vācijas armija ir “spēcīgākā un modernākā pasaulē”.

Parādē pa Berlīnes Austrumu-Rietumu asi (“Ost-West-Achse”) soļoja un brauca ap 50 000 karavīru no visām ieroču šķirām.

Mūsdienās šai ielai, kurā atrodas arī Berlīnes simboli – Uzvaras kolonna un Brandenburgas vārti – dots 17. jūnija ielas (“Straße des 17. Juni”) nosaukums. Centrālā Berlīnes ass jau 1935. gadā tika paplašināta tā, lai to varētu izmantot šādām grandiozām parādēm.

“Stundu pēc stundas ielu rībināja augstais prūšu solis,” reportāžā rakstīja avīze “Rīts”. Gan berlīniešu, gan ārzemju viesu interese par notiekošo bija milzīga. “Motorizēto daļu priekšgalā pa četri blakus brauca smagās automašīnas ar zenītlielgabaliem – gan lieliem, gan maziem lielgabaliem, – arī sevišķi smagiem pretaviācijas lielgabaliem, kas vēl nekad atklātībai nebija rādīti. Jaunākais sasniegums – viegli motorizēta divīzija,” par redzēto ziņoja prese.

LA.lv