Pasaulē
Vēsture

1939. gada 26. oktobrī. Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas padomiskošana0


Rietumukrainas Tautas sapulces delegāti Maskavā.
Rietumukrainas Tautas sapulces delegāti Maskavā.
Foto: Wikimedia Commons

Pirms 80 gadiem Ļvovā sanāca “Rietumukrainas Tautas sapulce”, kuras uzdevums bija piešķirt leģitimitātes iespaidu pēc 17. septembra padomju iebrukuma Polijai atņemtās Ukrainas rietumdaļas iekļaušanai PSRS sastāvā.

Ar identisku uzdevumu tajā pašā laikā Belostokā sarīkoja “Rietumbaltkrievijas Tautas sapulci”. Šo orgānu tā sauktās vēlēšanas notika 22. oktobrī. Staļina polittehnologi šeit pieslīpēja shēmu, kuru pēc tam 1940. gada jūlijā lietoja okupētajās Baltijas valstīs.

Vēlēšanās, bez šaubām, varēja piedalīties tikai Maskavā apstiprināti kandidāti, kuru uzdevums bija pēc tam pieņemt vajadzīgos lēmumus un lūgt pievienošanu PSRS. PSRS Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbirojs plānu Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas padomiskošanai bija pieņēmis jau 1. oktobrī.

Šis lēmums arī noteica abu “tautas sapulču” sasaukšanu un to, kas šai sapulcei jāpieņem.

Bez šaubām, “vēlēšanās” par uzstādītajiem kandidātiem nobalsoja 90,8% vēlētāju (Latvijas Tautas Saeimas gadījumā šis rādītājs jau tika pacelts līdz 97,6%).

Turpmākajās dienās pēc sapulču sasaukšanas tās pieņēma nepieciešamās deklarācijas par padomju varas nodibināšanu, lūgumu uzņemt tās PSRS sastāvā un “atkalapvienot” ar Austrumukrainas un Austrumbaltkrievijas teritorijām, visu zemju, banku un uzņēmumu nacionalizāciju un konfiskāciju īpašniekiem. Pēc tam delegāti devās uz Maskavu paust savas vēlmes tur.

Savukārt Padomju Savienības Augstākā padome 1. – 2. novembrī tās izskatīja un pasludināja, ka Rietumukraina un Rietumbaltkrievija ir “atbrīvotas no muižniekiem un kapitālistiem”, bet to tautas “saņem iespēju atkalapvienoties ar brālīgajām Diženās Padomju Zemes tautām vienā draudzīgā saimē un stiprināt Ļeņina – Staļina diženo lietu – komunisma celtniecību”.

LA.lv