Pirms 70 gadiem Kirovas apgabala Vjatlagā no plaušu karsoņa nomira viens no ievērojamākajiem pirmskara Igaunijas politiķiem Kārels Ēnpalu.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Ēnpalu bija piedalījies Igaunijas neatkarības karā; kā artilērijas virsnieks 1919. gadā cīnījies arī Latvijas teritorijā. Neatkarības gados viņš atkārtoti bija iekšlietu ministrs un premjers, parlamenta priekšsēdētājs, īsu laiku ieņēma valsts vecākā jeb Igaunijas prezidenta amatu. Premjera pilnvaras Ēnpalu nolika 1939. gada oktobrī, neilgi pēc tam, kad Igaunijas valdībai, līdzīgi kā Latvijai un Lietuvai, Maskava uzspieda parakstīt bāzu līgumu. Okupācijas brīdī Ēnpalu ieņēma uzņēmuma “Eesti Fosforit” vadītāja posteni, bet ne politiskus amatus. Tomēr padomju vara kā Igaunijas prezidenta Konstantīna Petsa un ģenerāļa Johana Laidonera līdzgaitnieku viņu acīmredzot uzskatīja par bīstamu, jo arestēja un deportēja ļoti drīz – 1940. gada 27. jūlijā. Sliktā veselības stāvokļa dēļ Ēnpalu mūža pēdējos mēnešos nesūtīja meža darbos, bet norīkoja par nometnes pirtnieku. Taču atpūtas trūkums, pastāvīgā uzturēšanās mitrumā, tvaikos un smacīgā gaisā galīgi sagrāva bijušā premjera veselību.