Pirms 70 gadiem, 1944. gada 29. aprīlī, nacistiskās Vācijas slepenpolicija gestapo arestēja Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti (1901 – 1945).

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēla vadībā LCP bija paspējusi veikt vairākas akcijas, tostarp nogādāt Rietumos memorandu, kurā Latvijā pazīstamas personības aicināja atbalstīt valsts neatkarības atjaunošanu pēc kara. Sāka izdot arī nelegālo laikrakstu “Jaunā Latvija”. Virsmērķis bija neatkarīgas Latvijas atjaunošana, balstoties 1922. gada Satversmē. Tiesa, ja neskaita šauru intelektuāļu loku, tikai retais Latvijā zināja par LCP darbošanos un eksistenci. 1944. gada septembrī Čaksti kopā ar citiem latviešu politiķiem Bruno Kalniņu un Ludvigu Sēju pārveda no Centrālcietuma uz Salaspils nometni, bet pēc tam uz Štuthofas koncentrācijas nometni. 1945. gada 21. februārī, kad Štuthofas ieslodzītos pārdzen uz Lauenburgas nometni, novārgušais un, iespējams, ar tīfu slimais Konstantīns Čakste gāja bojā. Viņa kaps joprojām atrodas Polijā, Kašupskas Krempā, kaut bijuši plāni Čakstes pīšļu pārapbedīt dzimtenē.