1946. gada 13. jūnijā. Aizbēg pēdējais Itālijas karalis 0

Pirms 70 gadiem, 1946. gada 13. jūnijā, pēdējais Itālijas karalis Umberto II, pakļaujoties valdības galvas Alčides de Gasperi politiskajam spiedienam, devās trimdā uz Portugāli un savā dzimtenē nekad vairs neatgriezās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Monarha godā viņš pabija tikai 40 dienas, kad maijā nomainīja tronī savu tēvu Vitorio Emanuelu III. Itālijas monarhijas liktenis tobrīd praktiski bija izlemts, jo Savojas dinastija sevi kompromitēja, sadarbojoties ar Benito Musolīni fašistisko režīmu. Valdības līmenī lēmums par pāreju uz republiku tika pieņemts jūnija sākumā, bet 18. jūnijā to apstiprināja referendums, kas notika jau Umberto II prombūtnē. Valdnieks republiku neatzina un trimdā turpināja sevi saukt par Itālijas karali. Par atbildi 1948. gadā Itālijas konstitūcijā ierakstīja punktu, kas aizliedza Savojas dinastijas pārstāvjiem atgriezties valstī pat parasta pilsoņa statusā. Umberto II nomira 1983. gadā Ženēvā, Šveicē. Dzimtai kopš 1453. gada piederošo leģendāro Turīnas līķautu testamentā viņš novēlēja Vatikānam.