Pirmie trimdas Dziesmu svētki

Pirms 70 gadiem Eslingenē, Vācijas ASV okupācijas zonā, notika pirmie un lielākie latviešu trimdas Dziesmu svētki. Tie netālu no Štutgartes pulcināja ap tūkstoti koristu, kā arī 10 000 viesu. Gadu pirms tam, 1946. gada vasarā, Bavārijā bija sarīkotas Franku novada latviešu dziesmu dienas, kas guva lielu atsaucība un pamudināja uz ko vērienīgāku. Trimdas sabiedrība skaidri apzinājās, ka, Knuta Lesiņa vārdiem sakot, dziesmu svētki un kora dziedāšana “trimdiniekiem kļuvusi par vienīgo garīgās kopības un savstarpējās uzticības paudēju plašākā mērogā”. “Mēs nezinām, ko nesīs trešā trimdas vasara, kādos pagriezienos nonāks mūsu likteņgaitas, bet katra tāda dziesmota sasaukšanās starp dažādās Vācijas pilsētās un novados dzīvojošajiem tautiešiem var būt arī pēdējā,” laikrakstā “Latvija” tolaik atzīmēja Lesiņš. Tieši garīgā kopība, ne tik daudz svētku mākslinieciskais un organizatoriskais līmenis Eslingenē bija galvenie. Programmā bija 16 dziesmas jauktajiem koriem un trīs vīru koriem. Starp pazīstamākajām un mūsdienās dziedātām minama Pētera Barisona “Latvijā”, Emila Melngaiļa “Senatne”, Volfganga Dārziņa “Birzēm rotāts Gaiziņš” un, protams, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”. Goda virsdiriģenta pienākumus pildīja profesors Ādolfs Ābele. Kopumā trimdas gados, neskaitot lokālās dziesmu dienas, tika sarīkoti seši Eiropas latviešu Dziesmu svētki.