1947. gada 28. aprīlī. 2

T. Heijerdāla ceļojums ar “Kon – Tiki”

Pirms 70 gadiem norvēģu etnogrāfs Tūrs Heijerdāls ar pieciem līdzbiedriem balsas koka plostā “Kon – Tiki” izbrauca no Kaljao ostas Peru un uzņēma kursu uz rietumiem, uz Polinēzijas salām. Heijardāla mērķis bija nodemon­strēt, ka Polinēzijas un daudzu citu mazo Klusā okeāna salu iedzīvotāju senči varētu būt nākuši no Dienvidamerikas, nevis Āzijas, kā tobrīd uzskatīja vairākums zinātnieku. Valdīja uzskats, ka indiāņu kā polinēziešu pirmsenču teorija ir atmetama, jo senatnē nebija tādu peldlīdzekļu, kas ļautu kuģot okeānā tūkstošiem kilometru tālu. Heijerdāls uzņēmās praksē pierādīt, ka tas tomēr bijis iespējams. Vadoties pēc 16. gadsimta spāņu konkistadoru laiku pierakstiem, Peru tika uzbūvēts labi peldošā balsas koka plosts. No mūsdienīgā tajā bija tikai sakaru un navigācijas iekārtas, glābšanas laiviņa, kā arī konservu krājumi ārkārtas gadījumam. Ekspedīcijas dalībnieki ceļā lielākoties tomēr pārtika no svaigi ķertām zivīm un kokosriekstiem, badu neciešot. Pēc trīs mēnešu ilgā ceļa, izmantojot labvēlīgas straumes un vējus, 30. jūlijā “Kon – Tiki” ļaudis pirmo reizi ieraudzīja zemi – Puka Puka atolu Tuamotu salu arhipelāgā. Malā piestāt gan neizdevās, jo straume plostu panesa garām saliņai. Tikai nedēļu vēlāk, 7. augustā, tas uzsēdās uz rifa šī paša arhipelāga salas Raroia priekšā. Ceļojums atnesa Heijardālam pasaules slavu. Tāpat arī grāmata par šo notikumu un dokumentālā filma, kas 1951. gadā saņēma “Oskara” balvu.

Reklāma
Reklāma