×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.0°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
28. novembris, 2017
Drukāt

1947. gada 28. novembrī. Latviešu bēgļi ieceļo Austrālijā (5)

28nov_Australija_16

Pārvietoto personu jeb "dīpīšu" ierašanās Melburnā 1947. gadā.

Pirms 70 gadiem Frīmantles ostā Pērtas tuvumā ieradās pirmais kuģis ar baltiešu bēgļiem no tā sauktajām pārvietoto personu nometnēm Vācijā. Šajā kuģī atradās 843 latviešu, igauņu un lietuviešu ieceļotāji. Tā aizsākās daudzos tūkstošos mērāmās latviešu diasporas veidošanās Austrālijā. Līdz tam latviešu skaits šajā kontinentā nesasniedza pat divus simtus, kamēr mūsdienās Austrālijā dzīvo aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kas sevi identificē kā latviešus. Latviešu bēgļu masveida ieceļošana skarbajā “ķenguru zemē” turpinājās līdz 1952. gadam, un zināms, ka kopējais latviešu ieceļotāju skaits bija ap 19 700. Austrālijas varasiestāžu apsvērumi, uzņemot iebraucējus no Eiropas, bija visnotaļ pragmatiski – pirmkārt, iegūt lētu, gados jaunu darbaspēku (to reglamentēja iebraukšanas nosacījumi), otrkārt, palielināt kontinenta baltādaino iedzīvotāju skaitu iepretim no Āzijas ienākušajiem dzeltenās rases pārstāvjiem. Visiem iebraucējiem bija pienākums pirmos divus gadus nostrādāt valdības norīkotos darbos. Daudzi latvieši bija ar labu izglītību un karjeru dzimtenē, taču jaunajā mītnes zemē nācās strādāt “melnos darbus” fabrikās, slimnīcās, fermās, pie ceļu, dzelzceļu un elektrostaciju būves. Dažos celtniecības objektos imigrantu strādnieku īpatsvars sasniedza 70%. Dzīvot pirmajos gados nācās baraku nometnēs. Austrālijas varasiestādes arī ļoti aizdomīgi raudzījās uz ieceļotāju mēģinājumiem radīt savas organizācijas, jo mērķis bija šos cilvēkus pēc iespējas ātrāk asimilēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. pareizi Zteikts begli un tagad cieteji……un kas tad esam mes ,kas seit dzivojam visus sos gadus……

  2. Tāpat taču jārīkojas ar mūsu bēgļiem Muceniekos ,iebrauc ,kur dzīvot ir un liek pie darba ,vakaros lai mācās valodu Raksta taču ka darba netrūkst ,tie izglītotie ,divus-trīs gadus pastrādās kūdras purvos ,iemācīsies valodas un tad lai meklē labākus darbus . Mūsu bēgļiem taču tā bija un neviens nečīkstēja ka inženieris strādāja par krāvēju ,savu laiku atstrādāja ,kādu kapeiku iekrāja mītnes vietai un meklēja atbilstošu darbu savām spējām un kvalifikācijai,bērnus izglītoja un bērni pēc gadiem ieņēma labus amatus ,ne kā tagadējie bēgļi Parīzes parkos mitinās un neko nedara un bērni skolās ālējas ne mācās un ES un ANO tik šiem naudu dod ,bez jebkādas atdeves.

  3. Starp viņiem bija arī mans vecaistēvs un vecāmāte! Lai viņiem vieglas smiltis Austrālijā!

  4. Tā bija TRIMDA. Tie otrās pasaules kara bēgłi un rietumos nonākušie legionāri bija un ir trimdnieki, nekādi diasporieši. Daźiem te Latvijā to joprojām ir grūti saprast

Draugiem Facebook Twitter Google+