Latvijā
Vēsture

1948. gada 19. jūlijā. Dziesmu svētki kā uzticības zīme Staļinam 1


Dziesmu svētku dalībnieka nozīmīte.
Dziesmu svētku dalībnieka nozīmīte.
Dziesmu svētku dalībnieka nozīmīte.

Pirms 70 gadiem Rīgā sākās Latviešu dziesmu svētku septiņdesmit piektajai gadadienai veltītie desmitie jeb Padomju Latvijas 1. Dziesmu svētki. Tie bija pirmie Dziesmu svētki padomju okupācijas apstākļos. Lai pasvītrotu, ka sākušies “jauni laiki”, arī svētku numerāciju sāka no gala. Starpkaru laikā notikušo it kā izsvītroja. Kultūrvēsturnieki norāda, ka līdz ar šiem svētkiem iedibinājās kārtība, kas tika ievērota visu atlikušo Latvijas PSR pastāvēšanas laiku. Pirmkārt, tie kļuva par politizētu pasākumu, kurā viss notika Centrālās republikāniskās dziesmu svētku komisijas vadībā, ar vietējās kompartijas vadības un valdības kontrolētu repertuāru. Pašus svētkus pārcēla no tradicionālā jūnija uz jūliju, jo 1940. gada 21. jūlijā Latvija “pievienojās”, tas ir, tika iekļauta, Padomju Savienības sastāvā. Avīze “Cīņa” apgalvoja, ka šie Dziesmu svētki “atmaskoja latviešu buržuāziskos nacionālistus un deva spēcīgu triecienu viņu ideoloģijai, spilgti demonstrēja padomju tautu draudzību, latviešu tautas uzticību padomju varai, boļševiku partijai un dižajam Staļinam”. Kā pozitīvs jāatzīmē fakts, ka 1948. gadā pirmo reizi svētku ietvaros notika deju kolektīvu sacensības, un dejošana svētku programmā ieguva spēcīgas pozīcijas tieši padomju okupācijas periodā. Padomju Latvijas 1. Dziesmu svētkos kopkorī piedalījās 14 542 dziedātāji, bet deju koncertos uzstājās 921 dalībnieks.

LA.lv