Rīgas Melngalvju nama apkaime 20. gs. 60. gados.
Rīgas Melngalvju nama apkaime 20. gs. 60. gados.
Rīgas Melngalvju nama apkaime 20. gs. 60. gados.

1948. gada 23. maijā. Tukšums Melngalvju nama vietā 0

Pirms 70 gadiem, par spīti arhitektu un vēsturnieku iebildēm, ap plkst. 4 rītā padomju armijas sapieri uzspridzināja vēsturiskā Melngalvju nama mūrus, lai arī 1941. gada jūnija beigās bojāgājušo namu varēja atjaunot, kā tas vēlāk notika ar Sv. Pētera baznīcu. Karu pārdzīvojušo Rolanda statuju no laukuma aizvāca jau 1945. gada augustā. Vieta, kur atradās agrākais Rīgas lepnums, tika nolīdzināta, un tur iekārtoja apstādījumus. Lai no vecpilsētas un pirmkārt no agrākā Rātslaukuma izvāktu saspridzinātos mūrus, padomju vara 1948. gada vasarā ik svētdienu rīkoja rīdzinieku talkas. “Cīņa” apgalvoja, ka tajās iesaistīti 7100 rīdzinieki. Gruvešus pajūgos, kravas automašīnās un arī tramvaja kravas platformās lādēja ar rokām un veda tālāk uz Daugavas malu krastmalas uzbēruma nostiprināšanai. Izveda ap 5000 kubikmetru drupu. Izrādīt kādu nožēlu par zudušo Melngalvju namu nozīmēja raisīt aizdomas, jo tā laika propaganda būvi uzlūkoja kā absolūtu vāciskās Rīgas palieku, kurā latviešu cilvēkam pat 20. gadsimta sākumā ieeja tā vai tā bijusi teju liegta. Citādi reaģēja trimdas prese, kas nama zudušo godību, īpaši kara laikā sadegušo astronomisko pulksteni, pieminēja ar skumju nostalģiju. Jāpiebilst, ka 1950. gadā trimdas avīzēs tika apgalvots, ka Melngalvju nama vietā uzstādīts Ļeņina piemineklis, kas nebija tiesa, jo to minētajā gadā atklāja Kirova un Ļeņina ielas, tas ir, Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā.

Reklāma
Reklāma