Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

1953. gada 25. aprīlī

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Pirms 60 gadiem, 1953. gada 25. aprīlī, divi britu bioķīmiķi Frensiss Kriks un Džeims Votsons zinātnes žurnālā “Nature” publicēja rakstu “Molecular Structure of Nucleic Acids: A Structure for Deoxyribose Nucleic Acid” jeb “Nukleīnskābju molekulārā struktūra: dezoksiribonuklenīskābes (DNS) struktūra”.

 

Šajā tikai lappusi aizpildošajā publikācijā pirmo reizi tika pavēstīts, ka dzīvā organisma ģenētisko kodu nesošajai DNS ir spirālveida struktūra. Precīzāk, to veido dubulta spirāle no divām nukleotīdu ķēdēm. Abas spirāles viena pie otras turas ar ūdeņraža saites palīdzību, kas veidojas starp noteiktām slāpekļa bāzēm. Abi zinātnieki to bija konstatējuši pētījumos tā paša gada 28. februārī. Atklājums, kas 1962. gadā nopelnīja Nobela prēmiju, bija īsta revolūcija bioķīmijā. Kriks un Votsons izskaidroja, kādā veidā DNS tiek nodots no šūnas šūnai, no paaudzes uz paaudzi, saglabājot iedzimtību.

 

 

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+