Foto: Shutterstock

1953. gada 25. aprīlī 0

Pirms 60 gadiem, 1953. gada 25. aprīlī, divi britu bioķīmiķi Frensiss Kriks un Džeims Votsons zinātnes žurnālā “Nature” publicēja rakstu “Molecular Structure of Nucleic Acids: A Structure for Deoxyribose Nucleic Acid” jeb “Nukleīnskābju molekulārā struktūra: dezoksiribonuklenīskābes (DNS) struktūra”.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Šajā tikai lappusi aizpildošajā publikācijā pirmo reizi tika pavēstīts, ka dzīvā organisma ģenētisko kodu nesošajai DNS ir spirālveida struktūra. Precīzāk, to veido dubulta spirāle no divām nukleotīdu ķēdēm. Abas spirāles viena pie otras turas ar ūdeņraža saites palīdzību, kas veidojas starp noteiktām slāpekļa bāzēm. Abi zinātnieki to bija konstatējuši pētījumos tā paša gada 28. februārī. Atklājums, kas 1962. gadā nopelnīja Nobela prēmiju, bija īsta revolūcija bioķīmijā. Kriks un Votsons izskaidroja, kādā veidā DNS tiek nodots no šūnas šūnai, no paaudzes uz paaudzi, saglabājot iedzimtību.