Mobilā versija
+0.8°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
25. aprīlis, 2013
Drukāt

1953. gada 25. aprīlī

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Pirms 60 gadiem, 1953. gada 25. aprīlī, divi britu bioķīmiķi Frensiss Kriks un Džeims Votsons zinātnes žurnālā “Nature” publicēja rakstu “Molecular Structure of Nucleic Acids: A Structure for Deoxyribose Nucleic Acid” jeb “Nukleīnskābju molekulārā struktūra: dezoksiribonuklenīskābes (DNS) struktūra”.

 

Šajā tikai lappusi aizpildošajā publikācijā pirmo reizi tika pavēstīts, ka dzīvā organisma ģenētisko kodu nesošajai DNS ir spirālveida struktūra. Precīzāk, to veido dubulta spirāle no divām nukleotīdu ķēdēm. Abas spirāles viena pie otras turas ar ūdeņraža saites palīdzību, kas veidojas starp noteiktām slāpekļa bāzēm. Abi zinātnieki to bija konstatējuši pētījumos tā paša gada 28. februārī. Atklājums, kas 1962. gadā nopelnīja Nobela prēmiju, bija īsta revolūcija bioķīmijā. Kriks un Votsons izskaidroja, kādā veidā DNS tiek nodots no šūnas šūnai, no paaudzes uz paaudzi, saglabājot iedzimtību.

 

 

Pievienot komentāru

Polija paziņo par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu Polija trešdien paziņojusi par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu, helikopterus un iznīcinātājus armijas spēku pastiprināšanai.
Interneta hits Igaunijā: "Esmu krievs, bet mīlu Igauniju" (2)Igaunijas interneta lietotāju vidū lielu interesi dažu dienu laikā izpelnījusies Narvas repera Jevgeņija Ļapina igauniski un krieviski dziedātā dziesma “Olen venelane” (“Esmu
Draugiem Facebook Twitter Google+