Eduards Berklavs par latviešu valodu

Pirms 60 gadiem, 1956. gada 6. decembrī, nacionālkomunists, tobrīd Latvijas kompartijas (LKP) Rīgas pilsētas pirmais sekretārs Eduards Berklavs un viņa domubiedri panāca LKP centrālkomitejas lēmumu ”Par latviešu un krievu valodas mācīšanos vadošajiem kadriem”, kas uzdeva visiem partijas un valsts iestāžu darbiniekiem Latvijas PSR divu gadu laikā iemācīties latviešu valodu. Tāds lēmums bija reakcija uz aizvien pieaugošo no Krievijas un citām padomju republikām iebraukušo personu skaitu Latvijas PSR pārvaldes institūcijās, kas vietējos komunistus pamazām padarīja par mazākumu. Tā Latvijas Valsts universitātes rektors Jānis Jurgens tolaik pat atļāvās norādīt, ka vācu baroni “bauru” valodu iemācījušies, bet iebraukušie krievi – LKP rajonu sekretāri – neprotot. Pēc valodas jautājuma aktualizēšanas uz Maskavu sāka plūst prokrieviskā Arvīda Pelšes piekritēju, padomju militārpersonu un ”darbaļaužu” sūdzības, ko “centrs” uztvēra sakāpinātā līmenī. Turklāt nacionālkomunistu aktivitātes notika uz Ungārijas revolūcijas notikumu fona. Nacionālkomunistu iniciatīvu kvalificēja kā “kļūdainu” vai pat “nacionālistisku” un “naidīgu”, kas dažus gadus vēlāk noveda pie berklaviešu kustības likvidēšanas.