Pirms 60 gadiem, 1956. gada 9. martā, pirms pusnakts Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi kulmināciju sasniedza notikumi, kuri vēsturē iegājuši kā “Tbilisi dumpis” jeb “9. marta slaktiņš”.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola

Lasīt citas ziņas

Padomju karaspēks atklāja uguni pret tūkstošgalvaino pūli, kas vēlējās ielauzties centrālā pasta un telegrāfa ēkā, kā arī pret demonstrantiem Kūras upes krastmalā. Pūli centās atspiest ar tankiem. Gāja bojā vismaz 80 cilvēku, pēc citām ziņām – vairāki simti. PSRS iedzīvotāji par to, protams, presē izlasīt nevarēja, taču baumas klīda. Kā detonators nemieriem bija kalpojusi PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova Staļinu atmaskojošā runa kompartijas 20. kongresā Maskavā un valstī uzsāktais destaļinizācijas process. Pirmie 4. martā demonstrācijās izgāja studenti, kuri uzskatīja, ka tā ir vēršanās pret gruzīniem. 6. marts bija Staļina nāves diena. Gruzīni ilgi bija lepojušies, ka PSRS vadījis viņu tautietis, bet tagad izrādījās, ka Staļins bijis noziedznieks! Haotiskie nemieri, kuri pārsviedās arī uz Gori, galu galā ieguva pretkrievu un pretvalstisku raksturu, taču 10. martā tie tika apspiesti.