1957. gada 11. septembrī. Kārtējā pārdēvēšanas kampaņa PSRS 0

Pirms 60 gadiem PSRS Augstākās padomes prezidijs pēc valsts vadītāja Ņikitas Hruščova iniciatīvas pieņēma lēmumu aizliegt turpmāk apdzīvotām vietām, fabrikām, kolhoziem un tamlīdzīgi piešķirt valsts vadītāju un kompartijas līderu vārdus, viņiem vēl dzīviem esot. Solis tika sperts destaļinizācijas ietvaros, paskaidrojot, ka tā esot “atgriešanās pie ļeņiniskajām normām”, kas nebija korekti, jo dažādu uzņēmumu saukšana dzīvo lielinieku partijas bosu vārdos bija sākusies jau Ļeņina laikos. Vēsturnieki norāda, ka īstenībā Hruščovu šajā rīkojumā vadījušas nevis “ļeņiniskās normas,” bet gan vēlme izdeldēt no publiskās aprites sāncenšu, Staļina līdzgaitnieku Vjačeslava Molotova, Georgija Maļenkova un Lazara Kaganoviča vārdus. Tikai Latvijas PSR vien tajā laikā bija 34 Molotova un 14 Maļenkova kolhozi, pārsvarā Latgalē un Zemgalē. Kaganoviča vārds Latvijā, šķiet, netika izmantots. Toties Rīgā no 1948. līdz 1956. gadam bija bijis Molotova rajons (daļa tagadējās Latgales priekšpilsētas Grīziņkalna apkaimē) un turpināja pastāvēt Staļina (Ziemeļu) rajons. Pēdējo pārsauca vien 1959. gadā, jo Staļina vārdā nosauktos kolhozus un objektus Hruščovs tobrīd vēl neaizskāra. Pie tiem ķērās 60. gados.

Reklāma
Reklāma